Šifrēšana
Šifrēšana (no franču: chiffre — 'skaitlis') jeb kodēšana (angļu: encryption) kriptogrāfijā ir datu un ziņojumu apstrāde, ko veic datu sagatavotājs vai ziņojuma nosūtītājs, lai datus vai ziņojuma saturu nodrošinātu pret nesankcionētu izmantošanu. Lai šādus datus vai ziņojuma saturu varētu izmantot, jāveic atšifrēšana.[1]
Vēsturiski ziņojumu šifrēšanu izmantoja militāriem mērķiem, viens no vecākajiem algoritmiem bija Cēzara šifrs. Mūsdienās datu šifrēšanai parasti izmanto vai nu publiskās atslēgas kriptogrāfiju vai simetrisko atslēgšifrēšanu. Liela nozīme šifrēšanā ir ne tikai izmantotajam šifrēšanas algoritmam, bet arī šifrēšanas atslēgai, ko parasti ģenerē ar algoritmu, balstoties uz gadījumskaitli.
Vēsture
19.–20.gs
Ap 1790. gadu Tomass Džefersons teoretizēja šifru, lai kodētu un atšifrētu ziņojumus, lai nodrošinātu drošāku militārās sarakstes veidu. Šifrs, kas mūsdienās pazīstams kā riteņa šifrs vai Džefersona disks, lai gan faktiski nekad nav izveidots, teorētiski tika uzskatīts par spoli, kas varētu sajaukt angļu valodas ziņojumu līdz 36 rakstzīmēm. Ziņojumu var atšifrēt, pievienojot sajaukto ziņojumu uztvērējam ar identisku šifru.[2]
Atsauces
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Cryptographic algorithms |
 | Šis ar informācijas tehnoloģijām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar matemātiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |