Latgalīšu volūda: Atšķirības starp versijām

Latgalīšu volūda
latgalīšu
Volūdu lītoj	Latveja, Krīveja
Runuotuoju skaits	150—200 tyukstūšys
Volūdu saime	Indoeuropīšu Baltu Reitu baltu Latgalīšu volūda; ; ;
Roksts	Latiņu (latgalīšu variants)
Oficialais statuss
Oficialuo volūda	-
Regulators	Latgalīšu ortografejis zamkomiseja
Volūdys kodi
ISO 639-1	Navā
ISO 639-2
ISO 639-3	ltg
	Regioni, kur jei irā dzymtuo volūda
	Pīzeime: Itamā lopā var byut IPA fonetiskuos rokstu zeimis unikodā.

Pārlūkot vēsturi

← Vacuoka verseja

Dzēstais saturs Pievienotais saturs

VizuālaisVikiteksts

Vienā rindā

Niulinejuo verseja, 2022. gada 16. zīmys mieness, plkst. 20.15

Latgalīšu volūda irā baltu volūdu grupai pīdarūša indoeuropīšu saimis volūda. Kasdīnā jū lītoj 150-200 tyukstūšys ļaužu, tok oficiala skaita navā. Latgalīšu volūdu kasdīnā lītoj ap 8-9% Latvejis īdzeivuotuoju.^[3] Latgaliskai runoj Latvejis reitūs — vysā Latgolā i Sielejis dīnavydreitūs, taipoš lela latgalīšu kūpeiba Reigā. Pošys leluos uorzemu kūpeibys irā Krīvejā — Krasnojarskys nūvodā Sibirī i Baškirejis republikā. Nazcik ļaužu latgaliskai vēļ runoj Boltkrīvejis i Krīvejis rūbežmalē, etnografiskajuos latgalīšu teritorejuos ap Drysu Boltkrīvejā i Sebežu Krīvejā. Nalela volūdys runuotuoju kūpeiba dzeivoj ASV.

Myuslaiku latgalīšu volūda irā senejūs latgalīšu volūdys puormaņtineica. Nu 1920 da 1934 godam Latgolā latgalīšu volūda beja lītojama pošvoldu īstatēs i školuos. Šudiņ latgalīšu volūda natur nikaida oficiala statusa.

Gramatika[pataiseit | labot pirmkodu]

Latgalīšu volūda radneiga lītaunīku, latvīšu i žemaišu volūdai.

Lītysvuordu (substantīva), soveibnīku (adiectīva) i skaitvuordu (numeralia) lūceišonys tipi[pataiseit | labot pirmkodu]

Veirīšu kuorta (masculīnum)[pataiseit | labot pirmkodu]

1 tips

2 tips

3 tips

4 tips

5 tips

6 tips

7 tips

8 tips

9 tips

10 tips

11 tips

12 tips

Tipam soveiguos pīzeimis →

Lūcejums i lūcejuma vacuojums
↓

.........................

vsk.
suociejs
i nūsaceituojs beidzās vīnaiži,
t. i., ar -(d)s (izrunoj kai cītu [-c])

1) vsk. suociejs beidzās ar -(n)s
(izrunoj [-nc]);

2) daudziskaita suociejā i deviejā cīta izruna
[-ny, -nym]
..............

vsk. suociejs beidzās ar
-(dž)ys, -(g)ys, -(r)ys...................

1) vsk. suociejs beidzās ar
-(l)ys, -(n)ys;

2) daudziskaita suociejā i deviejā cīta izruna
[-ly, -ny,
-lym, -nym]
...................

1) vsk. suociejs beidzās ar -(n)is
(izrunoj kai meikstu [-n'is']);

2) lūkūt leidzaskaņa -n- raksteiba mejās iz -ņ-;

3) vsk. papiļdeituojā i vītuotuojā golūtne -u, -ā

1) vsk. suociejs beidzās ar -(ļ)š, -(ņ)š (izrunoj atsateikūši kai meikstus
[-l'š, -n'č]);

2) daudziskaitā lūkūt leidzaskaņa -l-, -n- raksteiba mejās atsateikūši iz -ļ-, -ņ-) .........................

1) vsk. suociejs beidzās ar -(ļ)s, -(ņ)s (izrunoj atsateikūši kai meikstus
[-l's', -n'c']);

2) vsk. papiļdeituojā
i vītuotuojā golūtne
-i, -ī;

3) daudziskaitā lūkūt leidzaskaņa -l-, -n- raksteiba mejās atsateikūši iz
-ļ-, -ņ- .......................

1) vsk. suociejs beidzās ar -(č)s, -(dž)s, -(r)s
(izrunoj atsateikūši kai cītus [-čš], [-džš] i meikstu voi cītu [-r's'//-rs]);

2) vsk. papiļdeituojā i vītuotuojā golūtne -i, -ī......................

1) vsk. suociejs beidzās ar meikstu s,
t. i., ar
-(d)s, -(t)s, -(c)s, -(s)s, -(z)s (izrunoj atsateikūši
kai meikstus
[-c'], [-c'], [-c's'], [-s's'], [-s's']);

2) i vīnskaitā, i daudziskaitā lūkūt meikstais leidzaskaņs [d', t', c', s', z'] mejās atsateikūši iz [ž, š, č, š, ž]

1) vsk. suociejs beidzās ar -(l)is, -(n)is (izrunoj kai meikstus
[-l'is'], [-n'is'];

2) lūkūt leidzaskaņa
-l-, -n- raksteiba mejās atsateikūši iz -ļ-, -ņ-;

3) vsk. papiļdeituojā i vītuotuojā golūtne -i, -ī

1) vsk. suociejs beidzās ar -(r)is
(izrunoj kai meikstu [-r'is'];

2) vsk. papiļdeituojā i vītuotuojā golūtne -i, -ī

VĪNSKAITS

Suociejs Nominatīvus
kas?

lobs tāvs,
ladojs viejs,
gars kars,
catūrts tiergs,
trešs mežs

mads [mac],
lads [lac], gods [goc]

pylns kolns [pylnc kolnc],
malns valns [malnc valnc]

ūtrys Jūrdžys,
styprys mozgys

špetnys orklys,
kuplys osnys

slapnis

zaļš kūceņš
[zal'š kūc'en'č] ,
mozeņš ceļš
[moz'en'č c'el'š]

bruoļs,
dzeļziņs spaņs [dzeļziņc spaņc]

kačs [kačš],
zuodžs [zuočš],
liters [liter's']

brīds [b'r'īc'],
tautīts [taut'īc'],
luocs [luoc's'],
ūss [ūs's'],
uozs [uos's']

osūklis [osūk'l'is'], meiceknis [meic'ek'n'is']

bīdris [b'īd'r'is']

Nūsaceituojs Genetīvus
kuo?

loba tāva,
ladoja vieja,
gara kara,
catūrta tierga,
treša meža

mads [mac],
lads [lac],
gods [goc]

pylna kolna,
malna valna

ūtra Jūrdža,
stypra mozga

špetna orkla,
kupla osna

slapņa

zaļa kūceņa,
mozeņa ceļa

bruoļa,
dzeļziņa spaņa

kača,
zuodža,
litera

brīža,
tautīša,
luoča,
ūša,
uoža

osūkļa, meicekņa

bīdra

Deviejs Datīvus
kam?

lobam tāvam,
ladojam viejam,
garam karam,
catūrtam tiergam,
trešam mežam

madam,
ladam,
godam

pylnam kolnam,
malnam valnam

ūtram Jūrdžam,
stypram mozgam

špetnam orklam,
kuplam osnam

slapņam

zaļam kūceņam,
mozeņam ceļam

bruoļam,
dzeļziņam spaņam

kačam,
zuodžam,
literam

brīžam,
tautīšam,
luočam,
ūšam,
uožam

osūkļam, meicekņam

bīdram

Papiļdeituojs Accusatīvus
kū?

lobu tāvu,
ladoju vieju,
garu karu,
catūrtu tiergu,
trešu mežu

madu,
ladu,
godu

pylnu kolnu,
malnu valnu

ūtru Jūrdžu,
stypru mozgu

špetnu orklu,
kuplu osnu

slapņu

zaļu kūceņu,
mozeņu ceļu

bruoli,
dzeļzini spani

kači,
zuodži,
literi

brīdi,
tautīti,
luoci,
ūsi,
uozi

osūkli, meicekni

bīdri

Vītuotuojs Locatīvus
kimā?

lobā tāvā,
ladojā viejā,
garā karā,
catūrtā tiergā,
trešā mežā

madā,
ladā,
godā

pylnā kolnā,
malnā valnā

ūtrā Jūrdžā,
styprā mozgā

špetnā orklā,
kuplā osnā

slapņā

zaļā kūceņā,
mozeņā ceļā

bruolī,
dzeļzinī spanī

kačī,
zuodžī,
literī

brīdī,
tautītī,
luocī,
ūsī,
uozī

osūklī, meiceknī

bīdrī

Sauciejs Vocatīvus
-!

- tāv!,
- viej!,
- ,
-,
mežs!

-,
-,
-

- koln!,
-valns!

Jūrdž!,
-

-,
-

-

- kūceņ!,
- ceļš!

bruoļ!,

kači!,
-,
-

brīd!,
tautīt!,
luoc!,
ūsi!,
uozi!

osūkli!, -

bīdri!

DAUDZSKAITS

L., kl.	-i	-i	-i
V. kas?	tāvi	osni	ceļi
K. kuo?	tāvu	osnu	ceļu
N. kam?	tāvim	osnim	celim
G. kū?	tāvus	osnus	celim
In. ar kū?	tāvim	osnim	celim
L. kamī?	tāvūs	osnūs	ceļūs
V. -!	tāvi!	osni!	celi!

Ūtruo deklinaceja
VĪNASKAITA

L., kl.	-s	-is
N. kas?	bruoļs	kačs
G. kuo?	bruoļa	kača
D. kam?	bruoļam	kačam
A. kū?	bruoli	kači
In. ar kū?	bruoli	kači
L. kimā?	bruolī	kačī
V. -!	bruoļ!	kači!

DAUDZISKAITS

L., kl.	-i	-i
N. kas?	bruoļi	kači
G. kuo?	bruoļu	kaču
D. kam?	bruolim	kačim
A. kū?	bruoļus	kačus
In. ar kū?	bruoļus	kačus
L. kimā?	bruolim	kačim
V. -!	bruoli!	kači!

Trešuo deklinaceja
VĪNASKAITA

L., kl.	-us
N. kas?	Mikus
G. kuo?	Mikus
D. kam?	Mikum
A. kū?	Miku
In. ar kū?	Miku
L. kimā?	Mikū
V. -!	Mikus!

DAUDZSKAITS

L., kl.	-i
N. kas?	Miki
G. kuo?	Miku
D. kam?	Mikim
A. kū?	Mikus
In. ar kū?	Mikim
L. kimā?	Mikūs
V. -!	Miki!

Caturtuo deklinaceja
VĪNASKAITA

L., kl.	-a	-a
N. kas?	kūdeļa	muosa
G. kuo?	kūdelis	muosys
D. kam?	kūdeļai	muosai
A. kū?	kūdeļu	muosu
In. ar kū?	kūdeļu	muosu
L. kimā?	kūdeļā	muosā
V. -!	kūdeļa!	muos!

DAUDZSKAITS

L., kl.	-is	-ys
N. kas?	kūdelis	muosys
G. kuo?	kūdeļu	muosu
D. kam?	kūdelom	muosom
A. kū?	kūdelis	muosys
In. ar kū?	kūdeļos	muosos
L. kimā?	kūdeļuos	muosuos
V. -!	kūdelis!	muosys!

Pīktuo deklinaceja
VĪNASKAITA

L., kl.	-e	-e
N. kas?	muote	peile
G. kuo?	muotis	peilis
D. kam?	muotei	peilei
A. kū?	muoti	peili
In. ar kū?	muoti	peili
L. kimā?	muotē	peilē
V. -!	muot!	peile!

DAUDZSKAITS

L., kl.	-is	-is
N. kas?	muotis	peilis
G. kuo?	muošu	peiļu
D. kam?	muotem	peilem
A. kū?	muotis	peilis
In. ar kū?	muotem	peilem
L. kimā?	muotēs	peilēs
V. -!	muotis!	peilis!

Sestuo deklinaceja
VĪNASKAITA

L., kl.	-s
N. kas?	sirds
G. kuo?	sirds
D. kam?	sirdei
A. kū?	sirdi
In. ar kū?	sirdi
L. kimā?	sirdī
V. -!	sirds!

DAUDZSKAITS

L., kl.	-i
N. kas?	sirds
G. kuo?	siržu
D. kam?	sirdim
A. kū?	sirds
In. ar kū?	sirdim
L. kimā?	sirdīs
V. -!	sirds!

Lītvuordu deklinaceja

	vīnskaits				daudzskaits				nemej.
	I	II	III veir.	III sīv.	I	II	III veir.	III sīv.
N	aś	tu	jis	jei	ḿaś	jius	jī	juos	–
G	mane (maņiś)	tave (ťaviś)	juo	juos	myusu	jiusu	jūs	jūs	seve (śaviś)
D	maņ	ťav	jam	jai	mums	jums	jim	jom	śaẃ
A	maņi	ťavi	jū	jū	myus	jius	jūs	juos	śavi
I	ar maņi	ar ťavi	ar jū	ar jū	ar myums	ar jums	ar jim	ar jom	ar śavi
L	maņī	ťavī	jimā	jamā	myusūs	jiusūs	jimūs	jimuos	śavī