Latgalīšu volūda: Atšķirības starp versijām
Nav labojuma kopsavilkuma |
Nav labojuma kopsavilkuma |
||
(33 starpversijas, ko saglabājuši 13 lietotāji, nav parādītas) | |||
1 aiļa | 1 aiļa | ||
{{Infoskreine Volūda |
{{Infoskreine Volūda |
||
|name = |
|name = Latgalīšu volūda |
||
|nativename = |
|nativename = latgalīšu |
||
|pronunciation = |
|pronunciation = |
||
|states = Latveja, Krīveja |
|states = Latveja, Krīveja |
||
|speakers = |
|speakers = 150—200 tyukstūšys<ref name="weber">[http://www.unesco.org/culture/languages-atlas/en/atlasmap/language-id-376.html Pasauļa volūdu atlants]</ref> |
||
|iso1 = |
|iso1 = |
||
|iso2 = |
|iso2 = |
||
12 aiļa | 12 aiļa | ||
|familycolor = Indoeuropīšu |
|familycolor = Indoeuropīšu |
||
|fam1 = [[Indoeuropīšu volūdys|Indoeuropīšu]] |
|fam1 = [[Indoeuropīšu volūdys|Indoeuropīšu]] |
||
|fam2 = Baltu |
|fam2 = [[Baltu volūdys|Baltu]] |
||
|fam3 = |
|fam3 = Reitu baltu |
||
|fam4 = Reitu baltu |
|||
|fam5 = |
|fam5 = |
||
|script = [[Latiņu alfabets|Latiņu]] ([[ |
|script = [[Latiņu alfabets|Latiņu]] ([[Latgalīšu alfabets|latgalīšu variants]]) |
||
|rank = |
|rank = |
||
|nation = - |
|nation = - |
||
|agency = |
|agency = Latgalīšu ortografejis zamkomiseja<ref>[http://www.vvc.gov.lv/advantagecms/LV/komisijas/loa.html Vaļsteibys volūdys centra Latgalīšu ortografejis zamkomiseja]</ref> |
||
|map=[[Fails:Latgalian language sphere.png|center|250px|border]] |
|map=[[Fails:Latgalian language sphere.png|center|250px|border]] |
||
{{legend|#0049a2|Regioni, kur jei irā dzymtuo volūda}} |
{{legend|#0049a2|Regioni, kur jei irā dzymtuo volūda}} |
||
}} |
}} |
||
''' |
'''Latgalīšu volūda''' irā [[baltu volūdys|baltu volūdu]] grupai pīdarūša [[Indoeuropīšu volūdys|indoeuropīšu]] saimis [[volūda]]. Kasdīnā jū lītoj 150-200 tyukstūšys ļaužu, tok oficiala skaita navā. Latgalīšu volūdu kasdīnā lītoj ap 8-9% Latvejis īdzeivuotuoju.<ref>https://lgsc.lv/latgalisu-voluda/</ref> Latgaliskai runoj [[Latveja|Latvejis]] reitūs — vysā [[Latgola|Latgolā]] i [[Sieleja|Sielejis]] dīnavydreitūs, taipoš lela latgalīšu kūpeiba [[Reiga|Reigā]]. Pošys leluos uorzemu kūpeibys irā [[Krīveja|Krīvejā]] — [[Krasnojarskys nūvods|Krasnojarskys nūvodā]] [[Sibirs|Sibirī]] i [[Baškirejis republika|Baškirejis republikā]]. Nazcik ļaužu latgaliskai vēļ runoj [[Boltkrīveja|Boltkrīvejis]] i [[Krīveja|Krīvejis]] rūbežmalē, etnografiskajuos latgalīšu teritorejuos ap Drysu [[Boltkrīveja|Boltkrīvejā]] i Sebežu Krīvejā. Nalela volūdys runuotuoju kūpeiba dzeivoj [[ASV]]. |
||
Myuslaiku |
Myuslaiku latgalīšu volūda irā senejūs latgalīšu volūdys puormaņtineica. Nu 1920 da 1934 godam Latgolā latgalīšu volūda beja lītojama pošvoldu īstatēs i školuos. Šudiņ latgalīšu volūda natur nikaida oficiala statusa. |
||
== Gramatika == |
== Gramatika == |
||
Latgalīšu volūda radneiga [[Lītaunīku volūda|lītaunīku]], [[Latvīšu volūda|latvīšu]] i [[žemaišu volūda|žemaišu]] volūdai. |
|||
===Lītysvuordu (''substantīva''), soveibnīku (''adiectīva'') i skaitvuordu (''numeralia'') lūceišonys tipi=== |
|||
⚫ | |||
<div style="overflow:auto"> |
|||
'''LĪTYSVUORDU''' (''SUBSTANTĪVA'') ''', SOVEIBNĪKU''' (''ADIECTĪVA'') ''' I SKAITVUORDU LŪCEIŠONA''' |
|||
⚫ | |||
⚫ | |||
{| class="vīnskaits" border=1 |
{| class="vīnskaits" border=1 |
||
|- |
|- |
||
| |
| |
||
⚫ | |||
⚫ | |||
| |
| '''2 tips''' |
||
| |
| '''3 tips''' |
||
| |
| '''4 tips''' |
||
| |
| '''5 tips''' |
||
| |
| '''6 tips''' |
||
| |
| '''7 tips''' |
||
| |
| '''8 tips''' |
||
| |
| '''9 tips''' |
||
| |
| '''10 tips''' |
||
| |
| '''11 tips''' |
||
| |
| '''12 tips''' |
||
⚫ | |||
|----- |
|----- |
||
| <br><br><br><br><br><br><br><br><br><br><br><br>'''Lūcejums<br> ↓''' |
| | '''Tipam soveiguos pīzeimis''' → <br><br><br><br><br><br><br><br><br><br><br><br><br>'''Lūcejums i lūcejuma vacuojums<br> ↓''' |
||
| Tipa pīzeimis → <br><br><br><br><br><br><br><br><br> |
|||
'''Lūcejuma vaicuo- jums ↓''' |
|||
| ......................... |
| ......................... |
||
| vsk. nūsaceituojs beidzās ar ''-(d) |
| vsk.<br>suociejs<br>i nūsaceituojs beidzās vīnaiži,<br>t. i., ar '''''-(d)s''''' (izrunoj kai cītu ''[-c]'') |
||
| vsk. suociejs beidzās ar ''-(n) |
| '''1)''' vsk. suociejs beidzās ar '''''-(n)s'''''<br>(izrunoj ''[-nc]'');<br><br>'''2)''' daudziskaita suociejā i deviejā cīta izruna<br>''[-ny, -nym]''<br>.............. |
||
| vsk. suociejs beidzās ar |
| vsk. suociejs beidzās ar<br>'''''-(dž)ys''''', '''''-(g)ys''''', '''''-(r)ys'''''................... |
||
| vsk. suociejs beidzās ar |
| '''1)''' vsk. suociejs beidzās ar<br>'''''-(l)ys''''', '''''-(n)ys'''''; <br><br>'''2)''' daudziskaita suociejā i deviejā cīta izruna<br>''[-ly, -ny,<br>-lym, -nym]<br>...................'' |
||
| vsk. suociejs beidzās ar ''-(n)is''' |
| '''1)''' vsk. suociejs beidzās ar '''''-(n)is'''''<br>(izrunoj kai meikstu ''[-n'is']''); <br><br>'''2)''' lūkūt leidzaskaņa '''''-n-''''' raksteiba mejās iz '''''-ņ-'''''; <br><br>'''3)''' vsk. papiļdeituojā i vītuotuojā golūtne '''''-u, -ā''''' |
||
| vsk. suociejs beidzās ar ''-(ļ) |
| '''1)''' vsk. suociejs beidzās ar '''''-(ļ)š''''', '''''-(ņ)š''''' (izrunoj atsateikūši kai meikstus<br>''[-l'š, -n'č]''); <br><br>'''2)''' daudziskaitā lūkūt leidzaskaņa '''''-l-, -n-''''' raksteiba mejās atsateikūši iz '''''-ļ-, -ņ-''''') ......................... |
||
| vsk. suociejs beidzās ar ''-(ļ) |
| '''1)''' vsk. suociejs beidzās ar '''''-(ļ)s, -(ņ)s''''' (izrunoj atsateikūši kai meikstus<br> ''[-l's', -n'c']''); <br><br>'''2)''' vsk. papiļdeituojā<br>i vītuotuojā golūtne<br> '''''-i, -ī'''''; <br><br>'''3)''' daudziskaitā lūkūt leidzaskaņa '''''-l-, -n-''''' raksteiba mejās atsateikūši iz<br>'''''-ļ-, -ņ-''''' ....................... |
||
| vsk. suociejs beidzās ar ''-(č) |
| '''1)''' vsk. suociejs beidzās ar '''''-(č)s''', '''''-(dž)s''', '''''-(r)s'''''<br>(izrunoj atsateikūši kai cītus ''[-čš], [-džš]'' i meikstu voi cītu ''[-r's'//-rs]''); <br><br>'''2)''' vsk. papiļdeituojā i vītuotuojā golūtne '''''-i, -ī'''''...................... |
||
| vsk. suociejs beidzās ar meikstu ''' |
| '''1)''' vsk. suociejs beidzās ar meikstu '''''s''''',<br>t. i., ar<br>'''''-(d)s, -(t)s, -(c)s, -(s)s, -(z)s''''' (izrunoj atsateikūši<br>kai meikstus<br>''[-c'], [-c'], [-c's'], [-s's'], [-s's']''); <br><br>'''2)''' i vīnskaitā, i daudziskaitā lūkūt meikstais leidzaskaņs ''[d', t', c', s', z']'' mejās atsateikūši iz ''[ž, š, č, š, ž]'' |
||
| vsk. suociejs beidzās ar ''-(l)is''', ''-(n)is''', |
| '''1)''' vsk. suociejs beidzās ar '''''-(l)is''''', '''''-(n)is''''' (izrunoj kai meikstus<br>''[-l'is'], [-n'is']''; <br><br>'''2)''' lūkūt leidzaskaņa<br>'''''-l-, -n-''''' raksteiba mejās atsateikūši iz '''''-ļ-, -ņ-'''''; <br><br>'''3)''' vsk. papiļdeituojā i vītuotuojā golūtne '''''-i, -ī''''' |
||
| vsk. suociejs beidzās ar ''-(r)is''' |
| '''1)''' vsk. suociejs beidzās ar '''''-(r)is'''''<br>(izrunoj kai meikstu ''[-r'is']''; <br><br>'''2)''' vsk. papiļdeituojā i vītuotuojā golūtne '''''-i, -ī''''' |
||
|----- |
|||
⚫ | |||
⚫ | |||
| |
|||
| |
|||
| |
|||
| |
|||
| |
|||
| |
|||
| |
|||
| |
|||
| |
|||
| |
|||
| |
|||
|----- |
|----- |
||
| Suociejs ''Nominatīvus'' |
| Suociejs ''Nominatīvus''<br>''kas?'' |
||
| ''kas?'' |
|||
| lob'''s''' tāv'''s''',<br> ladoj'''s''' viej'''s''',<br> gar'''s''' kar'''s''',<br> catūrt'''s''' tierg'''s''',<br> treš'''s''' mež'''s''' |
| lob'''s''' tāv'''s''',<br> ladoj'''s''' viej'''s''',<br> gar'''s''' kar'''s''',<br> catūrt'''s''' tierg'''s''',<br> treš'''s''' mež'''s''' |
||
| mad'''s''' ''[mac]'',<br>lad'''s''' ''[lac]'', god'''s''' ''[goc]'' |
| mad'''s''' ''[mac]'',<br>lad'''s''' ''[lac]'', god'''s''' ''[goc]'' |
||
122 aiļa | 95 aiļa | ||
|----- |
|----- |
||
| Nūsaceituojs ''Genetīvus'' |
| Nūsaceituojs ''Genetīvus''<br>''kuo?'' |
||
| ''kuo?'' |
|||
| lob'''a''' tāv'''a''',<br> ladoj'''a''' viej'''a''',<br> gar'''a''' kar'''a''',<br> catūrt'''a''' tierg'''a''',<br> treš'''a''' mež'''a''' |
| lob'''a''' tāv'''a''',<br> ladoj'''a''' viej'''a''',<br> gar'''a''' kar'''a''',<br> catūrt'''a''' tierg'''a''',<br> treš'''a''' mež'''a''' |
||
| <u>mad'''s</u>''' ''[mac]'',<br><u>lad'''s</u>''' ''[lac]'',<br><u>god'''s</u>''' ''[goc]'' |
| <u>mad'''s</u>''' ''[mac]'',<br><u>lad'''s</u>''' ''[lac]'',<br><u>god'''s</u>''' ''[goc]'' |
||
136 aiļa | 108 aiļa | ||
| <u>osūkļ'''a</u>''', <u>meicekņ'''a</u>''' |
| <u>osūkļ'''a</u>''', <u>meicekņ'''a</u>''' |
||
| bīdr'''a''' |
| bīdr'''a''' |
||
|----- |
|----- |
||
| Deviejs ''Datīvus'' |
| Deviejs ''Datīvus''<br>''kam?'' |
||
| ''kam?'' |
|||
| lob'''am''' tāv'''am''',<br> ladoj'''am''' viej'''am''',<br> gar'''am''' kar'''am''',<br> catūrt'''am''' tierg'''am''',<br> treš'''am''' mež'''am''' |
| lob'''am''' tāv'''am''',<br> ladoj'''am''' viej'''am''',<br> gar'''am''' kar'''am''',<br> catūrt'''am''' tierg'''am''',<br> treš'''am''' mež'''am''' |
||
| mad'''am''',<br>lad'''am''',<br>god'''am''' |
| mad'''am''',<br>lad'''am''',<br>god'''am''' |
||
153 aiļa | 125 aiļa | ||
|----- |
|----- |
||
| Papiļdeituojs ''Accusatīvus'' |
| Papiļdeituojs ''Accusatīvus''<br>''kū''? |
||
| ''kū''? |
|||
| lob'''u''' tāv'''u''',<br> ladoj'''u''' viej'''u''',<br> gar'''u''' kar'''u''',<br> catūrt'''u''' tierg'''u''',<br> treš'''u''' mež'''u''' |
| lob'''u''' tāv'''u''',<br> ladoj'''u''' viej'''u''',<br> gar'''u''' kar'''u''',<br> catūrt'''u''' tierg'''u''',<br> treš'''u''' mež'''u''' |
||
| mad'''u''',<br>lad'''u''',<br>god'''u''' |
| mad'''u''',<br>lad'''u''',<br>god'''u''' |
||
169 aiļa | 140 aiļa | ||
|----- |
|----- |
||
| Vītuotuojs ''Locatīvus'' |
| Vītuotuojs ''Locatīvus''<br>''kimā?'' |
||
| ''kimā?'' |
|||
| lob'''ā''' tāv'''ā''',<br> ladoj'''ā''' viej'''ā''',<br> gar'''ā''' kar'''ā''',<br> catūrt'''ā''' tierg'''ā''',<br> treš'''ā''' mež'''ā''' |
| lob'''ā''' tāv'''ā''',<br> ladoj'''ā''' viej'''ā''',<br> gar'''ā''' kar'''ā''',<br> catūrt'''ā''' tierg'''ā''',<br> treš'''ā''' mež'''ā''' |
||
| mad'''ā''',<br>lad'''ā''',<br>god'''ā''' |
| mad'''ā''',<br>lad'''ā''',<br>god'''ā''' |
||
184 aiļa | 154 aiļa | ||
| <u>bīdr'''ī'''</u> |
| <u>bīdr'''ī'''</u> |
||
|----- |
|----- |
||
| Sauciejs ''Vocatīvus'' |
| Sauciejs ''Vocatīvus''<br>''-!'' |
||
| ''-!'' |
|||
| - tāv!,<br> - viej!,<br> - ,<br> -, <br> <u>mež'''s'''!</u> |
| - tāv!,<br> - viej!,<br> - ,<br> -, <br> <u>mež'''s'''!</u> |
||
| -,<br>-,<br>- |
| -,<br>-,<br>- |
||
200 aiļa | 169 aiļa | ||
|----- |
|----- |
||
|} |
|} |
||
</div> |
|||
DAUDZSKAITS |
DAUDZSKAITS |
||
{| class="daudziskaits" border=1 |
{| class="daudziskaits" border=1 |
||
593 aiļa | 562 aiļa | ||
| '''I''' || '''II''' || '''III''' veir. || '''III''' sīv. || '''I''' || '''II''' || '''III''' veir. || '''III''' sīv. || |
| '''I''' || '''II''' || '''III''' veir. || '''III''' sīv. || '''I''' || '''II''' || '''III''' veir. || '''III''' sīv. || |
||
|- |
|- |
||
| N || |
| N || aś || tu || jis || jei || ḿaś || jius || jī || juos || – |
||
|- |
|- |
||
| G || mane || tave || juo || juos || myusu || jiusu || jūs || jūs ||seve |
| G || mane (maņiś) || tave (ťaviś) || juo || juos || myusu || jiusu || jūs || jūs ||seve (śaviś) |
||
|- |
|- |
||
| D || maņ || |
| D || maņ || ťav || jam || jai || mums || jums || jim || jom ||śaẃ |
||
|- |
|- |
||
| A || |
| A || maņi || ťavi || jū || jū || myus || jius || jūs || juos ||śavi |
||
|- |
|- |
||
| I || ar |
| I || ar maņi || ar ťavi || ar jū || ar jū || ar myums || ar jums || ar jim || ar jom || ar śavi |
||
|- |
|- |
||
| L || |
| L || maņī || ťavī || jimā || jamā || myusūs || jiusūs || jimūs || jimuos || śavī |
||
|} |
|} |
||
616 aiļa | 585 aiļa | ||
[[Kategoreja:Latgaļu volūda| ]] |
[[Kategoreja:Latgaļu volūda| ]] |
||
[[Kategoreja:Latgola]] |
[[Kategoreja:Latgola]] |
||
[[bat-smg:Latgaliu kalba]] |
|||
[[cs:Latgalština]] |
|||
[[da:Letgallisk (sprog)]] |
|||
[[de:Lettgallische Sprache]] |
|||
[[en:Latgalian language]] |
|||
[[et:Latgali keel]] |
|||
[[fa:زبان لاتگالی]] |
|||
[[fi:Latgallin kieli]] |
|||
[[fiu-vro:Latgali kiil]] |
|||
[[fr:Latgalien]] |
|||
[[he:לטגלית]] |
|||
[[it:Lingua latgalliana]] |
|||
[[ja:ラトガリア語]] |
|||
[[ko:라트갈레어]] |
|||
[[kv:Латгал кыв]] |
|||
[[lt:Latgalių kalba]] |
|||
[[lv:Latgaliešu valoda]] |
|||
[[mk:Латгалски јазик]] |
|||
[[nl:Letgaals]] |
|||
[[pl:Język łatgalski]] |
|||
[[pt:Língua latgália]] |
|||
[[ru:Латгальский язык]] |
|||
[[tr:Latgalian]] |
|||
[[uk:Латгальська мова]] |
|||
[[war:Linatgalan]] |
Niulinejuo verseja, 2022. gada 16. zīmys mieness, plkst. 20.15
Latgalīšu volūda | ||
---|---|---|
latgalīšu | ||
Volūdu lītoj | Latveja, Krīveja | |
Runuotuoju skaits | 150—200 tyukstūšys[1] | |
Volūdu saime | Indoeuropīšu
| |
Roksts | Latiņu (latgalīšu variants) | |
Oficialais statuss | ||
Oficialuo volūda | - | |
Regulators | Latgalīšu ortografejis zamkomiseja[2] | |
Volūdys kodi | ||
ISO 639-1 | Navā | |
ISO 639-2 | ||
ISO 639-3 | ltg | |
Regioni, kur jei irā dzymtuo volūda
| ||
Pīzeime: Itamā lopā var byut IPA fonetiskuos rokstu zeimis unikodā. |
Latgalīšu volūda irā baltu volūdu grupai pīdarūša indoeuropīšu saimis volūda. Kasdīnā jū lītoj 150-200 tyukstūšys ļaužu, tok oficiala skaita navā. Latgalīšu volūdu kasdīnā lītoj ap 8-9% Latvejis īdzeivuotuoju.[3] Latgaliskai runoj Latvejis reitūs — vysā Latgolā i Sielejis dīnavydreitūs, taipoš lela latgalīšu kūpeiba Reigā. Pošys leluos uorzemu kūpeibys irā Krīvejā — Krasnojarskys nūvodā Sibirī i Baškirejis republikā. Nazcik ļaužu latgaliskai vēļ runoj Boltkrīvejis i Krīvejis rūbežmalē, etnografiskajuos latgalīšu teritorejuos ap Drysu Boltkrīvejā i Sebežu Krīvejā. Nalela volūdys runuotuoju kūpeiba dzeivoj ASV.
Myuslaiku latgalīšu volūda irā senejūs latgalīšu volūdys puormaņtineica. Nu 1920 da 1934 godam Latgolā latgalīšu volūda beja lītojama pošvoldu īstatēs i školuos. Šudiņ latgalīšu volūda natur nikaida oficiala statusa.
Gramatika[pataiseit | labot pirmkodu]
Latgalīšu volūda radneiga lītaunīku, latvīšu i žemaišu volūdai.
Lītysvuordu (substantīva), soveibnīku (adiectīva) i skaitvuordu (numeralia) lūceišonys tipi[pataiseit | labot pirmkodu]
Veirīšu kuorta (masculīnum)[pataiseit | labot pirmkodu]
1 tips | 2 tips | 3 tips | 4 tips | 5 tips | 6 tips | 7 tips | 8 tips | 9 tips | 10 tips | 11 tips | 12 tips | |
Tipam soveiguos pīzeimis → Lūcejums i lūcejuma vacuojums ↓ |
......................... | vsk. suociejs i nūsaceituojs beidzās vīnaiži, t. i., ar -(d)s (izrunoj kai cītu [-c]) |
1) vsk. suociejs beidzās ar -(n)s (izrunoj [-nc]); 2) daudziskaita suociejā i deviejā cīta izruna [-ny, -nym] .............. |
vsk. suociejs beidzās ar -(dž)ys, -(g)ys, -(r)ys................... |
1) vsk. suociejs beidzās ar -(l)ys, -(n)ys; 2) daudziskaita suociejā i deviejā cīta izruna [-ly, -ny, -lym, -nym] ................... |
1) vsk. suociejs beidzās ar -(n)is (izrunoj kai meikstu [-n'is']); 2) lūkūt leidzaskaņa -n- raksteiba mejās iz -ņ-; 3) vsk. papiļdeituojā i vītuotuojā golūtne -u, -ā |
1) vsk. suociejs beidzās ar -(ļ)š, -(ņ)š (izrunoj atsateikūši kai meikstus [-l'š, -n'č]); 2) daudziskaitā lūkūt leidzaskaņa -l-, -n- raksteiba mejās atsateikūši iz -ļ-, -ņ-) ......................... |
1) vsk. suociejs beidzās ar -(ļ)s, -(ņ)s (izrunoj atsateikūši kai meikstus [-l's', -n'c']); 2) vsk. papiļdeituojā i vītuotuojā golūtne -i, -ī; 3) daudziskaitā lūkūt leidzaskaņa -l-, -n- raksteiba mejās atsateikūši iz -ļ-, -ņ- ....................... |
1) vsk. suociejs beidzās ar -(č)s, -(dž)s, -(r)s (izrunoj atsateikūši kai cītus [-čš], [-džš] i meikstu voi cītu [-r's'//-rs]); 2) vsk. papiļdeituojā i vītuotuojā golūtne -i, -ī...................... |
1) vsk. suociejs beidzās ar meikstu s, t. i., ar -(d)s, -(t)s, -(c)s, -(s)s, -(z)s (izrunoj atsateikūši kai meikstus [-c'], [-c'], [-c's'], [-s's'], [-s's']); 2) i vīnskaitā, i daudziskaitā lūkūt meikstais leidzaskaņs [d', t', c', s', z'] mejās atsateikūši iz [ž, š, č, š, ž] |
1) vsk. suociejs beidzās ar -(l)is, -(n)is (izrunoj kai meikstus [-l'is'], [-n'is']; 2) lūkūt leidzaskaņa -l-, -n- raksteiba mejās atsateikūši iz -ļ-, -ņ-; 3) vsk. papiļdeituojā i vītuotuojā golūtne -i, -ī |
1) vsk. suociejs beidzās ar -(r)is (izrunoj kai meikstu [-r'is']; 2) vsk. papiļdeituojā i vītuotuojā golūtne -i, -ī
|
VĪNSKAITS | ||||||||||||
Suociejs Nominatīvus kas? |
lobs tāvs, ladojs viejs, gars kars, catūrts tiergs, trešs mežs |
mads [mac], lads [lac], gods [goc] |
pylns kolns [pylnc kolnc], malns valns [malnc valnc] |
ūtrys Jūrdžys, styprys mozgys |
špetnys orklys, kuplys osnys |
slapnis | zaļš kūceņš [zal'š kūc'en'č] , mozeņš ceļš [moz'en'č c'el'š] |
bruoļs, dzeļziņs spaņs [dzeļziņc spaņc] |
kačs [kačš], zuodžs [zuočš], liters [liter's'] |
brīds [b'r'īc'], tautīts [taut'īc'], luocs [luoc's'], ūss [ūs's'], uozs [uos's'] |
osūklis [osūk'l'is'], meiceknis [meic'ek'n'is'] | bīdris [b'īd'r'is'] |
Nūsaceituojs Genetīvus kuo? |
loba tāva, ladoja vieja, gara kara, catūrta tierga, treša meža |
mads [mac], lads [lac], gods [goc] |
pylna kolna, malna valna |
ūtra Jūrdža, stypra mozga |
špetna orkla, kupla osna |
slapņa | zaļa kūceņa, mozeņa ceļa |
bruoļa, dzeļziņa spaņa |
kača, zuodža, litera |
brīža, tautīša, luoča, ūša, uoža |
osūkļa, meicekņa | bīdra |
Deviejs Datīvus kam? |
lobam tāvam, ladojam viejam, garam karam, catūrtam tiergam, trešam mežam |
madam, ladam, godam |
pylnam kolnam, malnam valnam |
ūtram Jūrdžam, stypram mozgam |
špetnam orklam, kuplam osnam |
slapņam | zaļam kūceņam, mozeņam ceļam |
bruoļam, dzeļziņam spaņam |
kačam, zuodžam, literam |
brīžam, tautīšam, luočam, ūšam, uožam |
osūkļam, meicekņam | bīdram |
Papiļdeituojs Accusatīvus kū? |
lobu tāvu, ladoju vieju, garu karu, catūrtu tiergu, trešu mežu |
madu, ladu, godu |
pylnu kolnu, malnu valnu |
ūtru Jūrdžu, stypru mozgu |
špetnu orklu, kuplu osnu |
slapņu | zaļu kūceņu, mozeņu ceļu |
bruoli, dzeļzini spani |
kači, zuodži, literi |
brīdi, tautīti, luoci, ūsi, uozi |
osūkli, meicekni | bīdri |
Vītuotuojs Locatīvus kimā? |
lobā tāvā, ladojā viejā, garā karā, catūrtā tiergā, trešā mežā |
madā, ladā, godā |
pylnā kolnā, malnā valnā |
ūtrā Jūrdžā, styprā mozgā |
špetnā orklā, kuplā osnā |
slapņā | zaļā kūceņā, mozeņā ceļā |
bruolī, dzeļzinī spanī |
kačī, zuodžī, literī |
brīdī, tautītī, luocī, ūsī, uozī |
osūklī, meiceknī | bīdrī |
Sauciejs Vocatīvus -! |
- tāv!, - viej!, - , -, mežs! |
-, -, - |
- koln!, -valns! |
Jūrdž!, - |
-, - |
- | - kūceņ!, - ceļš! |
bruoļ!, |
kači!, -, - |
brīd!, tautīt!, luoc!, ūsi!, uozi! |
osūkli!, - | bīdri! |
DAUDZSKAITS
L., kl. | -i | -i | -i |
V. kas? | tāvi | osni | ceļi |
K. kuo? | tāvu | osnu | ceļu |
N. kam? | tāvim | osnim | celim |
G. kū? | tāvus | osnus | celim |
In. ar kū? | tāvim | osnim | celim |
L. kamī? | tāvūs | osnūs | ceļūs |
V. -! | tāvi! | osni! | celi! |
Ūtruo deklinaceja
VĪNASKAITA
L., kl. | -s | -is |
N. kas? | bruoļs | kačs |
G. kuo? | bruoļa | kača |
D. kam? | bruoļam | kačam |
A. kū? | bruoli | kači |
In. ar kū? | bruoli | kači |
L. kimā? | bruolī | kačī |
V. -! | bruoļ! | kači! |
DAUDZISKAITS
L., kl. | -i | -i |
N. kas? | bruoļi | kači |
G. kuo? | bruoļu | kaču |
D. kam? | bruolim | kačim |
A. kū? | bruoļus | kačus |
In. ar kū? | bruoļus | kačus |
L. kimā? | bruolim | kačim |
V. -! | bruoli! | kači! |
Trešuo deklinaceja
VĪNASKAITA
L., kl. | -us |
N. kas? | Mikus |
G. kuo? | Mikus |
D. kam? | Mikum |
A. kū? | Miku |
In. ar kū? | Miku |
L. kimā? | Mikū |
V. -! | Mikus! |
DAUDZSKAITS
L., kl. | -i |
N. kas? | Miki |
G. kuo? | Miku |
D. kam? | Mikim |
A. kū? | Mikus |
In. ar kū? | Mikim |
L. kimā? | Mikūs |
V. -! | Miki! |
Caturtuo deklinaceja
VĪNASKAITA
L., kl. | -a | -a |
N. kas? | kūdeļa | muosa |
G. kuo? | kūdelis | muosys |
D. kam? | kūdeļai | muosai |
A. kū? | kūdeļu | muosu |
In. ar kū? | kūdeļu | muosu |
L. kimā? | kūdeļā | muosā |
V. -! | kūdeļa! | muos! |
DAUDZSKAITS
L., kl. | -is | -ys |
N. kas? | kūdelis | muosys |
G. kuo? | kūdeļu | muosu |
D. kam? | kūdelom | muosom |
A. kū? | kūdelis | muosys |
In. ar kū? | kūdeļos | muosos |
L. kimā? | kūdeļuos | muosuos |
V. -! | kūdelis! | muosys! |
Pīktuo deklinaceja
VĪNASKAITA
L., kl. | -e | -e |
N. kas? | muote | peile |
G. kuo? | muotis | peilis |
D. kam? | muotei | peilei |
A. kū? | muoti | peili |
In. ar kū? | muoti | peili |
L. kimā? | muotē | peilē |
V. -! | muot! | peile! |
DAUDZSKAITS
L., kl. | -is | -is |
N. kas? | muotis | peilis |
G. kuo? | muošu | peiļu |
D. kam? | muotem | peilem |
A. kū? | muotis | peilis |
In. ar kū? | muotem | peilem |
L. kimā? | muotēs | peilēs |
V. -! | muotis! | peilis! |
Sestuo deklinaceja
VĪNASKAITA
L., kl. | -s |
N. kas? | sirds |
G. kuo? | sirds |
D. kam? | sirdei |
A. kū? | sirdi |
In. ar kū? | sirdi |
L. kimā? | sirdī |
V. -! | sirds! |
DAUDZSKAITS
L., kl. | -i |
N. kas? | sirds |
G. kuo? | siržu |
D. kam? | sirdim |
A. kū? | sirds |
In. ar kū? | sirdim |
L. kimā? | sirdīs |
V. -! | sirds! |
Lītvuordu deklinaceja
vīnskaits | daudzskaits | nemej. | |||||||
I | II | III veir. | III sīv. | I | II | III veir. | III sīv. | ||
N | aś | tu | jis | jei | ḿaś | jius | jī | juos | – |
G | mane (maņiś) | tave (ťaviś) | juo | juos | myusu | jiusu | jūs | jūs | seve (śaviś) |
D | maņ | ťav | jam | jai | mums | jums | jim | jom | śaẃ |
A | maņi | ťavi | jū | jū | myus | jius | jūs | juos | śavi |
I | ar maņi | ar ťavi | ar jū | ar jū | ar myums | ar jums | ar jim | ar jom | ar śavi |
L | maņī | ťavī | jimā | jamā | myusūs | jiusūs | jimūs | jimuos | śavī |
Verīs taipoš[pataiseit | labot pirmkodu]
Nūruodis i olūti[pataiseit | labot pirmkodu]
Itys rakstīņs napiļneigs. Jius varit dūt sovu īlicīni Vikipedejā, papiļdūt tuo. |