Eiropas Centrālā banka (ECB) ir pazeminājusi procentu likmes. Prezidente Kristīne Lagarda (Christine Lagarde) skaidro iemeslus un atklāj, kas vēl jāpaveic, lai vidējā termiņā nodrošinātu inflācijas atgriešanos 2% līmenī.
Pirms diviem gadiem mēs sākām paaugstināt procentu likmes, jo inflācija bija pārmērīgi augsta. Pašlaik situācija ir uzlabojusies. Lai gan daļa cenu joprojām būtiski pieaug, īpaši pakalpojumu sektorā, kopumā inflācija ir ievērojami samazinājusies. Pašlaik tās virzība ļauj domāt, ka nākamajā gadā tā varētu sasniegt 2% – līmeni, kādu esam noteikuši par mērķi, lai nodrošinātu cenu stabilitāti.
Inflācijas kritums ļauj ECB pazemināt procentu likmes, un ceturtdien mēs par 0,25 procentu punktiem samazinājām mūsu galveno monetārās politikas procentu likmi, kas deviņus mēnešus bijusi 4%. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem samazināsies aizņemšanās izmaksas un uzņēmumi varēs lētāk saņemt kredītus investīcijām.
Mūsu lēmums arī iezīmē nozīmīgu punktu mūsu cīņā ar inflāciju.
2022. gada jūlijā mēs sākām paaugstināt procentu likmes. Tas bija posms, ko ekspertu valodā sauc par monetārās politikas stingrības palielināšanu. Izmantojot salīdzinājumu ar automašīnu, iedomāsimies, kā vadītājs nospiež bremzes pedāli. Mēs paaugstinājām procentu likmes nepieredzēti straujā tempā – par 4,5 procentu punktiem mazliet vairāk nekā viena gada laikā. Mēs rīkojāmies apņēmīgi, jo inflācijas kāpums bija pārāk spēcīgs – 2022. gada oktobrī inflācija sasniedza 10,6%.
Viens no straujā inflācijas kāpuma iemesliem bija Krievijas neattaisnojamais iebrukums Ukrainā, kas izraisīja krasu enerģijas un pārtikas cenu pieaugumu. Turklāt daudziem uzņēmumiem kļuva grūtāk iegūt nepieciešamās iekārtas, materiālus un rezerves daļas, un tas saasināja problēmas, kuras jau bija radījusi pandēmija.
Turklāt pastāvēja arī reāls risks, ka iedzīvotāji varētu pieņemt augsto inflāciju kā jauno normālo situāciju. Tas nozīmētu, ka uzņēmumi to izmantotu kā standartu, nosakot cenas, bet strādājošie – vienojoties par darba samaksu. Tādējādi augsta inflācija kļūtu par pastāvīgu tautsaimniecības daļu.
Tāpēc mums bija jādara viss iespējamais, lai nepieļautu šo draudu īstenošanos. Mūsu pienākums Eiropas iedzīvotāju priekšā ir noturēt inflāciju zemu un stabilu. Mēs apzināmies, kādu spriedzi daļai iedzīvotāju un uzņēmumu radīja inflācijas pieaugums un tam sekojošā procentu likmju paaugstināšana. Uzņēmumiem izsniegto aizdevumu un hipotekāro kredītu izmaksas krasi pieauga. Viss kļuva dārgāks, bet ienākumu – algu un pensiju – pieaugums vismaz sākotnēji bija lēnāks.
Rīkojoties apņēmīgi, mēs panācām, ka augstās inflācijas periods nebija pārmērīgi garš. Līdz 2023. gada septembrim inflācija bija nokritusies līdz 5,2 %, tātad tā bija aptuveni uz pusi zemāka salīdzinājumā ar rekordaugsto līmeni pirms gada. Arī briesmas, ka iedzīvotāji varētu gaidīt turpmāku inflācijas kāpumu, pamatā bija novērstas.
Tas mums ļāva pāriet uz nākamo posmu mūsu politikā – uz konstantu procentu likmju posmu, kura laikā tās nemainījām, nespiežot bremzes pedāli stingrāk, bet arī to neatlaižot. Lai gan bijām pārliecināti, ka procentu likmes liek inflācijai samazināties, tā joprojām bija pārāk augsta, lai varētu atviegloti uzelpot. Esošajos apstākļos nebūtu lietderīgi sākt pazemināt procentu likmes pārāk strauji.
Taču pašlaik daudzās jomās vērojams progress. Inflācija nokritusies līdz 2,6%, atkal sarūkot uz pusi. Tās virzība pašlaik ļauj domāt, ka gada otrajā pusē tā noslīdēs līdz 2% robežai. Un mūsu monetārā politika spēcīgi veicina inflācijas atgriešanos mūsu mērķa līmenī. Tāpēc, pazeminot procentu likmes, mēs nolēmām mazināt monetārās politikas ierobežojumu līmeni.
Bet vēl ir tālu līdz brīdim, kad mūsu tautsaimniecība būs brīva no inflācijas. Šis ceļš ne vienmēr būs viegls. Nepieciešama modrība, apņēmība un izturība.
Tāpēc procentu likmes būs jāsaglabā ierobežojošas tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai panāktu noturīgu cenu stabilitāti. Citiem vārdiem runājot, mums vēl kādu laiku nāksies turēt kāju uz bremzes pedāļa, lai gan varam nedaudz mazināt spiedienu.
Mūsu nākotnes monetārās politikas lēmumi būs atkarīgi no trim lietām – no tā, vai mēs arī turpmāk redzēsim, ka inflācija savlaicīgi virzās uz mūsu mērķa līmeni, vai redzēsim, ka kopējais cenu spiediens tautsaimniecībā mazinās, un vai joprojām redzēsim, ka mūsu monetārā politika efektīvi ierobežo inflāciju. Šie faktori noteiks, kad varēsim vēl vairāk atlaist bremzes pedāli.
Esam sasnieguši būtisku progresu, bet mūsu cīņa ar inflāciju nav galā. Kā eiro sargi mēs esam apņēmušies visu Eiropas iedzīvotāju labā nodrošināt zemu un stabilu inflāciju.
Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
