Foto: Midjourney/DELFI

Daudzi sapņo par dzīvi, kur ienākumus nodrošina investīcijas un, ja arī jāstrādā, tad tikai priekam, ne rēķiniem. Iespējams, viens no tehniski vienkāršākajiem un labāk saprotamajiem veidiem, kā nodrošināt šādas naudas plūsmu (arī sauktu par pasīviem ienākumiem), ir nekustamā īpašuma izīrēšana. "Delfi Bizness" aprēķināja, cik dzīvokļu un cik naudas šobrīd vajadzētu, lai ik mēnesi saņemtu gana daudz – ja ne bagātai dzīvei, tad vismaz vidējai algai.

Igauņu miljonārs un investors Jāks Rosāre, kura pirmā grāmata "Bagātības rokasgrāmata" nesen izdota Latvijā, raksta, ka viens no drošākajiem veidiem, kā sasniegt finansiālo neatkarību, ir ieguldījumi nekustamajā īpašumā.

Loģika skaidra – cilvēkiem vienmēr vajag, kur dzīvot, un, pretēji uzņēmumiem, kuri var bankrotēt, izņemot lielas katastrofas vai krīzes, nopirktais dzīvoklis vai māja vienmēr būs. Sliktākajā gadījumā, arī tad, ja nepieciešama lielāka naudas summa, to vienmēr varēs pārdot.

Arī praktiskā ziņā iegādāties nekustamo īpašumu šķiet vienkāršāk, nekā izmeklēt tādu uzņēmumu akcijas, kuri izmaksā dividendes. Turklāt tās ir cieši saistītas ar uzņēmuma peļņu un dividenžu politiku – abas lietas var mainīties, līdz ar to pasīvo ienākumu avots var izsīkt.

Tāpēc ilgtermiņa dzīvokļu īre šķiet vienkāršāks un drošāks veids, kā nodrošināt sev pasīvos ienākumus.

Cik naudas nepieciešams?

Katra vajadzības un prasības ir dažādas, bet "Delfi Bizness" aprēķinos pieņēmām, ka cilvēks vēlas sev nodrošināt vidējo algu. Tā 2023. gadā "uz papīra" bija 1537 eiro, pēc nodokļu nomaksas "uz rokas" veidojot 1119 eiro.

Чтобы продолжить чтение, оформите абонемент.

Пожалуйста, подождите!

Мы подбираем для вас наиболее подходящее предложение подписки...

Loading...

Предложение о подписке не отображается? Пожалуйста, отключите блокировщик рекламы или перезагрузите страницу.
В случае вопросов пишите на [email protected]

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!